Wednesday, September 10, 2008

Viss ir slikti.

   Šis vakars ir tik tiešām interesants manā dzīve. Kaut kas nebijis. Nopietni. Es dzēru alu. Dažus alus. Es nepiedzēros, bet tomēr jutos ļoti labi. Šovakar es sajutu, ko dīvainu. Runājot ar savu draugu, es sajutu viņas balsī kaut ko jocīgu. Tas līdzinājās izmisumam. Jautājot vai viņai viss ir labi, viņa atbildēja, ka viss esot labi. Es pārjautāju cerot saņemt kādu atbildi, kuru arī saņēmu. Šī atbilde mani nomierināja. Viņa atbildēja divas reizes pēc kārtas, ka viss esot vislabākajā kārtībā. Pat dzēris būdams, es sapratu, ka viss ir labi. Pēcāk, es visu pārdomāju un bija man ideja uzjautāt vēlreiz, bet tad atskārtu, ka divas reizes man atbildēja vienu un to pašu. Ko es tur jaukšos, viss tak ir labi. Izdzeru savu piekto alu. Jautrs prāts diezgan. Sarunāju ar čomiem iet spēlēt biljardu. Atstāju savu jauniegūto draugu vienatnē. Biljarda spēle ritēja diezgan labi. Arī pārējās spēles bija tīri okej. Bet mani kaut kas nomocija, es īsti nezinu kas.  Cilvēki tak nemēdz melot par savām problēmām, tam jau draugi domāti, lai dalīties un palīdzētu. Takšto viss ir čikiniekā. Pēc burvīgās biljarda spēlēs es pazvaniju un apjautājos kā iet. Saņēmu vienu atbildi - labi. Fonā skanēja nedzirdēta mūzika. Kaut kā dīvaini. Man pēkšņi iešāvās prātā doma - ja nu viņa grasās izdarīt, ko nelāgu... To tā nevar atstāt. Bet.. bet, ja tomēr nē, tad es būšu uzbāzies par velti un izskatīšos kā muļķis. Viss taču ir labi, tā tak tikai filmās viss risinās.

7 stundas vēlāk...

   Es nožēloju savu rīcību.

1 comment:

Anonymous said...

Mjā, tāpēc cenšos vienmēr rīkoties tā, lai nebūtu pašam jānožēlo vēlāk sava rīcība, lai cik arī tā tajā brīdī no malas šķistu muļķīga/neiederīga/nepieņemama. Jo īpaši, ja tas attiecas uz attiecībām. Jebkurām. Tur nedrīkst spēlēt tās "pieklājības", "sabiedrības normu" un tamlīdzīgās lomu spēlītes.