Absolūtā patiesība

Absolūtā patiesība.

Es runāju par patiesību, kurai visi tic. Neviens to neapšauba, jo visi tai tic. Tā ir pierādīta un visā visumā, tā vienkārši IR. Es, vidusmēra pilsonis, ticu daudzām lietām. Sabiedrība man ir iemācījusi ļoti daudz vienkāršas un sarežģītas lietas, kuras palīdz man veselīgi un pareizi dzīvot šajā trakajā pasaulē. Es ticu tai, jo tie ir mani uzskati.

Man ir uzskati par sevi, par tevi, par māju, kurā es dzīvoju, uzskati par cilvēkiem, par politiku, par karu, par Ameriku, par naudu un par dzīvi. Man ir tik daudz uzskatu, kuri man palīdz dzīvot, ka es pat nespēju iedomāties, kāds es būtu bez tiem. "Es būtu vienkāršs un 'nekāds'" es dzirdu jūs sakām. Vai tā ir absolūtā patiesība, kuru nav iespējams sagraut?

Es vēlos paskatīties uz visu ar savām acīm. Es vēlos ieskatīties pasaulē bez sabiedrības palīdzības un bez uzskatiem. Es vēlos redzēt cik ļoti man palīdz šie sabiedrības uzskati un mācības par patiesību. Neviens man taču neteiktu nepatiesību, vai ne? Nevienam tas nav izdevīgi.

Vispirms es gribu noskaidrot vai manas domas patiešām ir manas domas. Es dzirdu jūs sakām:"Protams, manas domas ir tikai un vienīgi manas. Mani nespēj iespaidot." Es gan par to
nebūtu tik drošs. Kāpēc es par to neesmu drošs? Tāpēc, ka mēs, visi cilvēki, pastāvīgi tiekam
bombardēti ar citu cilvēku domām. Internets, televīzija, prese, apkārtējie cilvēki. Visas domas ir cilvēku radītas. Tas tak nav slikti? Tas nav ne tuvu ļoti labi.

Ir cilvēki, kam ir izdevīgi, lai tu domātu ko viņi grib, lai tu domātu. Domas, kuras viņi spēj
vadīt. Lai tie 'viņi' spētu vadīt tevi konkrētā virzienā. Tavam piemājas veikalam, korporācijām un valdībām ir izdevīgi, lai tu būtu rāms. Ko viņi darītu, ja jūs pamanītu katru viņu kustību, darbību? Jūs redzētu patiesību. Jūs redzētu, kas notiek patiesībā. Spētu domāt prātīgi, ar saprātu, neaizmiglots ar mūžīgo dzīšanos pakaļ kaut kam. Milzīgs spēks vada mūs uz lietām, kuras mums nav vajadzīgas. Spēks, kuram tas ir izdevīgi. Tas liek mums dzīties pakaļ televīzijai, jauniem raidījumiem, šoviem, precēm, izklaidei. Tas grib mūs vadīt. "Tu nevari darīt to", "šo izdarīt nav iespējams", "tev vajag šito", "tas nav normāli". Mūsu sabiedrībā normāli ir tiekties pēc tā, ko tu gribi. Tu gribi sasniegt laimi. Tad sniedzies pēc tās. Sniedzies pēc labāka ķermeņa, labākām mantām, mašīnas, mājas, meitenēm, baudas un naudas. Šīs lietas mums sniedz laimi?
Mūsu sabiedrības cilvēka dabā ir būt neapmierinātam ar to, kas mums ir. Ja tu nedabū ko gribi - tu ciet. Ja tu dabū, ko tu negribi - tu ciet. Ja tu iegūsti, ko vēlies - tu ciet. Jo ar to nepietiks,
tu pierimsi uz brīdi un skriesi tālāk. Šī skriešana nekad nebeidzas. Mēs meklējam ārpusē, to, kas meklējams iekšpusē. Tur, kur neko nevajag. Mēs piedzimām bez nekā un arī nomirsim bez nekā. Mēs piedzimām bez nekā un bijām laimīgi. Mazi bērneļi, viņiem interesē pasaule nevis tas, kā iegūt bikses, kuras reklamēja Breds Pits. Viņam tas neinteresē.

Ja tu esi laimīgs bez iemesla, bez dzīšanās kaut kam pakaļ, cilvēki uz tevi skatīsies dīvaini. Viņi
jautās:"Par ko tad tu tik priecīgs?". Sabiedrība mums ir iedzinusi galvā, ka mums ir kaut ko jāiegūst, lai mēs būtu laimīgi. Ja tu esi laimīgs bez iemesla, tu esi dīvains. Dīvains sabiedrības acīs.

Laime ir cilvēku naturālais stāvoklis. Bezgalīgā dzīšanās pēc lietām aizēno šo stāvokli. Tāpec to ir tik grūti un tajā pašā laikā tik viegli sasniegt. Grūti, jo visu laiku dzenies pēc 'vairāk'. Viegli, jo tev
tik atliek 'dzīties' uz citu pusi. Nevajag pat dzīties, atliek tikai mazliet paskatīties, lai noķertu
kaut brīdi laimes. Vajag tikai paskatīties iekšpusē.

Tu varētu teikt, ka sabiedrībā viss ir labi. Tad paskaties uz to cik daudz cilvēku ir nelaimīgi un kas notiek šajā pasaulē. Nelaime, vardarbība, represijas, cīņas 'kaut kā' vārdā. Visas lietas vērstas uz āru.

Cilvēki sastāv no ķermeņa. Divas rokas, divas kājas, dažas vēl detaļas un sirds. Tas viss. Pārējais, ko tu domā pastāv tikai galvā. Un tas nav īsts. Tas tevi ierobežo.

Kas nez būtu iespējams, ja tevī nebūtu neviena uzskata. Neviena uzskata, aizspriedumu vai ierobežojumu, kas tev teiktu, ko tu spēj izdarīt un ko tu nespēj izdarīt. Cilvēks un tā iespējas ir neierobežotas...tās tikai tiek aizēnotas ar bezgalīgām domām un dzīšanos pakaļ kaut kam, kam nav jēgas.

Iepazīstinu Jūs ar jaunu blogu

Sveiki, vēlojos Jūs iepazīstināt ar sevi, vidusmēra pilsoni. Šis blogs būs visai interesants tiem, kuri sevi uzskata par 'meklētājiem'. Es teiktu pat brīvības meklētājiem. Es aizraujos ar būšanu sabiedrībā.

Es esmu sabiedrības loceklis, kas parādīs jums to, ko Jūs visi kaut kādā līmenī, sevī iekšā, jau zināt. Es jums parādīšu to, kas jums ir acīm tieši priekšā. Es esmu kārtīgs pilsonis. Mani interesē, kas jauns ir veikalā un ko rāda pa televīziju. Ko jaunu es varu iegūt savā īpašumā. Kā es varu sevi pilnveidot, lai sabiedrība redz mani labā gaisotnē. Kā es varu tuvoties sabiedrības ideāliem. Tas ir tas, kas mani satrauc.

Šī bloga domu pasniegšana var mainīties laika gaitā. Viss atkarīgs tikai no tā, kā tiks izdomāts pasniegt šīs domas interesantākā gaisotnē. Vēro manu ceļu cauri dzīvei, es parādīšu ceļu uz sabiedribas ideāliem.

Tavs draugs, Vidusmēra Pilsonis.