Narkotikas...

   Kārtēja grūtā nedēļa ir pagājusi. Cenšos sazvanīt draugus un sarunāt kādu pasācienu. Ilgi zvanoties beidzot pierunāju dažus džekus kaut ko uzsākt. Tā nu štukojam, ko varētu darīt. Šie izdomā uzpīpēt zāli. Super... mani draugi ir palikuši par narkomāniem. Piekāst, jatinas promas kamēr nav kādas problēmas izraisītas. Sāks vēl ālēties un nedod Dievs, ka ar policiju iznāks darīšana viņu dēļ. Labāk būt drošībā nekā vēlāk nožēlot. 

   Atradu citu, daudz labāku kompāniju. Tiesa, nebija tik daudz labu draugu, bet nu labāk par narkomāniem jau ir. Vot, to es saprotu, mazliet iedzer alu, kādu šņabja glāzīti un viss notiek mierīgi. Nav arī nekāds stress, ka sadarīs baigās muļķības. Gadās jau, bet nu nejau tādas kā, ja lieto narkotikas. Baigi forši, šovakar labi iet iekšā. Uzzvaniju savai pirmajai kompānijai un apjautājos, ko tad šie darās. Džeki bija diezgan jautrā prātā. Labi, ka nepaliku tur.

4 stundas vēlāk...

   Es atrodos cietumā uz divām diennaktīm par neadekvātu uzvedību sabiedriskā vietā būdams reibuma stāvoklī. Varu vien iedomāties kādas stulbības tie narkomāni sadarīja. Ja jau es šādā dzēruma kondīcijā sadarīju šādas stulbības... kas būtu bijis, ja būtu arī uzpīpejis. Labi, ka tā... labi, ka tā.