Aizmirstā ideja.

Piektdiena.

Šorīt es piecēlos 20 minūtes ātrāk nekā parasti. Un tādēļ nolēmu iet uz skolu ar kājām. Svaigs gaiss man palīdzēs labāk sagatavoties mācībām. Voah... man radās ideja. Es šodi-.... Sveiks Kārli. Kā sviežās? Atkal matemātika pirmā stunda. Man jau patīk, var loģiski padomāt. Matemātika ir tā mācība, kas liek mums domāt vairāk un spriest. Tā ir arī atmiņas trenēšana. Es tieku nokrauts ar formulām un risinājumu veidiem. Kontroldarbos tas palīdzēs. Kad matemātika beidzās es jutos mazliet noguris. Ak, jā, man taču bija šī brīnumainā ideja. Pag, pag... kas tā īsti bija par ideju, hmm. Nu nekas, paies vēl pāris mācību stundas un gan jau atcerēšos. Kā nekā mācības liek smadzenēm strādāt un ir tikai pavisam loģiski, ka pēcāk atcerēšos šī rīta ideju. Saņēmu piedāvājumu vakarā iedzert mazliet un patusēt. Bet... nolādēts, man taču vēl ir darbs. Nekas, pēc darba piebiedrošos. Tā nu es 23:13 satikos ar džekiem un mēs izrāvām pa pāris aliem, aizgājām uz pirti, iedzērām vēl alus. Šis tā rullē. Man iešāvās prātā kāda doma. Ir taču piektdiena - nedēļas beigas, es taču esmu to nopelnījis, visu nedēļu mācījies un strādājis, var tak mazliet vairāk iedzert. Un tā es piedzēros kā lops.

Sestdiena.

Piecēlos 14:19. Nolādēts kādas galvas sāpes. Nevajadzēja vakar tik daudz dzert, bet ,tomēr, tas bija to vērts. Skats uz Raivi bija unikāls. Pēc pāris stundām esmu pavisam atkopies un gatavs pildīt mājās uzdotās mācības. Pabeidzu mācīties gandrīz pirms pusnakts. Es esmu neizsakāmi noguris. Paskatos TV, atkal runā par karu. "Uz kurieni pasaule iet" - es nodomāju. Aizmigu pēc pāris minūtēm.

Svētdiena.

Zvana draudzene un aicina mani uz pastaigu. Es piekritu. Pēc pastaigas viņa saka, ka esot izsalkusi. Un šajā brīdī man ataust atmiņā piektdienas ideja. Es taču tovakar gribēju aizvest viņu romantiskās vakariņās. Nolāpīts. Nu nekas, aizvedīšu tagad vismaz. Bet... Nolādēts, visu naudu es piektdien nodzēru un bankas ir ciet svētdienās. Aizvedu viņu mājās. Bāc. Tik neforši. Nu nekas, aizvedīšu nākamo piektdienu. Gan jau, ka neaizmirsīšu. Bet... es nesaprotu kā gan es to varēju aizmirst... nu tiešām.