Publiska vieta.

   Šī nu gan bija karsta diena. Jūrmalā tik daudz cilvēku. Vienkārši dievīgs laiks. Visi guļ, sauļojās. Nenormāla svelme. Gandrīz elpot nav ko. Cilvēki puspliki staigā apkārt, pat ielās. Trakums, bet nu ko padarīsi, ja ir karsts.

   Nākot mājās no pludmales, es iegāju tuvākajā lielveikalā. Stāvot rindā, ar saldējumu rokā, es ieraudziju vienu dīvainu čali. Viņš vienkārši apakšbiksēs gulēja uz flīžotās grīdas. Kaut kāds jocīgais. Noteikti sapīpējies vai salietojies kaut ko. Vājprāts kaut kāds, jauns cilvēks, 20 gadu, un darās šādi. Ko diez viņa vecāki par viņu domā. Šausmas. Visam punktu pielika, ka viņu apsargi izmeta ārā no veikala. Viņš vēl kaut ko bļāva par pludmali un lielveikalu. Ja nemaldos, tad sadzirdēja kaut ko par brīvību. Čalis galīgi aprijies laikam bija. Nožēlojami. Man bez krekla pat ir dīvaini staigāt pa māju vienam pašam. Tas nav normāli... uz kurieni cilvēce iet...