Kara Varonis.

   Šodien ar draugiem pie veikala redzējām kaut kādu večuku, viņam bija ap gadiem 60. Viņš kaut ko bezsakarīgi vāvuļoja, itkā nemācēdams runāt. Paplukuša paskata večuks. Diezgan smieklīga šī vāvuļošana izklausījās. Smieties jau nevarēja, bet smiekli nāca. Kā jau parasti tas ir. Tad kāds vīrietis, kuram bija ap gadiem 35 mums aizrādija, ka tā nav smuki un pārmeta to mums. Viņš arī teica, ka šis vīrs ir pavadījis vairāk laika Vjetnamas karā nekā mēs dzīvojot. Tas mums, vismaz man noteikti, lika sakaunēties. Vēl viņš piebilda: "Viņš ir arī kara varonis... kaunējušies būtu". Tajā brīdi es sajutos patiešām nelādzīgi. Es biju apsmējis vīru, kurš ir karojis un cīnījies par... nu par kaut ko svarīgu. Bet tas nav tik būtiski. Būtiski ir tas, ka es biju apsmējis varoni. Vājprāts kaut kāds. Pat neatvainojos viņam. Karš ir nopietna padarīšana.  Es tagad jūtos slikti rīkodamies tā. Būs uz baznīcu izsūdzēt grēkus jāiet Dievam.